Dzintara pulkstenis un Gājēju tiltiņš
Atrodas Dzirnavu ielas sākumā, starp viesnīcu “Promenāde” un mūzikas klubu “Fontaine Palace”. Liepājas ostas promenādes sākumposmā 2004. gada 21.jūlijā atklāja lielo dzintara pulksteni, kura izveidei liepājnieki saziedoja 50 litrus dzintara gabaliņu. Idejas iniciators ir Uldis Grava, tēlniece Olga Šilova un arhitekts Roberts Riekstiņš. Simboliskais smilšu pulkstenis ir 4 metrus augsts, rūdīta stikla un cinkota tērauda ietvarā. Gājēju celiņš izveidots 2003. gadā, tas ir kā simboliska laipa no Jūras ielas uz Veco ostmalu un promenādi. To atjaunoja 2014. gadā un tagad pie tiltiņa iespējams apskatīt arī metālmākslinieka Reiņa Kuncīša veidoto, 2014. gadā atklāto ostas maketu.
Liepājas himnas “Pilsēta, kurā piedzimst vējš” tēlu skulptūras
Liepājas himnas “Pilsēta, kurā piedzimst vējš” tēlu skulptūras atrodamas Kūrmājas prospekta visā garumā. Skulptūru grupa atklāta 2010. gada 7. novembrī, skulptūras veidojuši tēlnieki Ģirts, Burvis, Gaits Burvis un Kārlis Īle. Skulptūru grupu veido piecas skulptūras: Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs. Dziesmu “Pilsēta, kurā piedzimst vējš” Imants Kalniņš sarakstījis jau 1973. gadā, veltīdams to Liepājai un liepājniekiem, teksta autors ir Māris Čaklais un 1999.gadā tā apstiprināta par Liepājas himnu.
Piemineklis bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem
Piemineklis bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem. Atklāts 1977.gadā, tēlnieks Alberts Terpilovskis, arhitekts Gunārs Asaris, celts uz smilšu vaļņa jūrmalā, kas sabērts 1937.-1938. gadā, tīrot ostu. Skulptūrā attēlota sieviete, kura, roku pacēlusi, raugās selgā. Bronzā atlietais tēls novietots uz 11 metrus augstas pamatnes, kas apšūta ar Sāmsalas dolomītu.
Zelta Butes uz Dienvidu mola
2014.gada 12.jūnijā Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā aizstāvētais Ivonnas Kalitas diplomdarbs ar nosaukumu “Zelta Bute” ir izvietots uz Dienvidu mola. Velna ducis ir parastās akmens butes, bet trejdeviņas – zelta. Darbs ir kā veltījums liepājniekiem, lai katram būtu sava zelta zivtiņa, kura piepilda vēlēšanos.
Strūklaka
Strūklaka Liepājas Jūrmalas parkā. Vecākā strūklaka Liepājā, 1908. gadā strūklaku ierīkojusi Liepājas jeb, kā toreiz to sauca – Libavas, Zaļo apstādījumu aizgādības biedrība. Tās autors nav zināms, veidota eklektikas stilā ar jūgendstila ietekmi. 1998. gadā strūklaka atjaunota. Restaurācijas darbus (ūdens cauruļu un betona rotājumu atjaunošanu) veica mākslinieks Raimonds Gabaliņš.
Spoku koks
Spoku koks. Netālu no koncertestrādes “Pūt vējiņi!” atrodas apjomīgs vides objekts, kas veltīts leģendārajai Liepājas rokgrupai “Līvi”. Atklāts 2014. gada 29. augustā. 6 metrus augsto Spoku koku veidojis metālmākslinieks Reinis Kuncītis. Tā pamatā ir 4 tūkstoši metāla stienīši, kas piegriezti, locīti un metināti. Koka zaros meklējami mūzikas instrumentu apveidi, bet tā saknēs iemūžināti aizsaulē aizgājušo grupas “Līvi” dalībnieku vārdi. Laukums apkārt kokam izlikts ar Liepājas balto bruģi, uz kura iegravēti dziesmu nosaukumi. Savukārt, sēžot uz soliņiem, kas veidoti kā ģitāru grifi, iespējams klausīties “Līvus”.
Kinētisko skulptūru grupa “Noķer pilsētas vēju”
Kinētisko skulptūru grupa “Noķer pilsētas vēju” atklāta 2014.gada 10.janvārī, atrodas Vecajā Ostmalā 26. Kinētisko skulptūru grupa simboliski atveido trīs elementus: brāzmaino vēju kā gaisu, jūras viļņus kā ūdeni, Liepājas pilsētu kā zemi. Projektu realizējis tēlnieks Gaits Burvis.
Slavas aleja
Slavas aleja un to noslēdzošā 3.80 metrus augstā Lielā ģitāra, demontēta 2015.gadā. Idejas autori ir uzņēmēji Raivo un Mareks Mediņi. Atrodas Zivju ielā, atklāta 2006. gada 18. maijā. Apskatāmas 40 bronzas plāksnes ar mūziķu plaukstu nospiedumiem, 12 plāksnes esošām un bijušām mūzikas grupām un 5 plāksnes aizsaulē esošiem mūziķiem. Slavas zīmju autors ir mākslinieks Reinis Kuncītis. Pie bijušās Latvijas 1.Rokkafejnīcas apskatāms arī mākslinieka R.Kuncīša veidotais Lielais ģitārists. Par tradīciju kļuvis Slavas alejā ar ziediem un svecēm pavadīt Mūžībā aizgājušos Liepājas mūziķus (Jāni Grodumu (1958-2010), Mārtiņu Freimani (1977-2011), Aivaru Brīzi (1961-2013).
Putnu vērošanas torņi un laipas
Putnu vērošanas torņi un laipas Liepājas ezerā. Laikā no 2012. gada aprīļa līdz 2014. gada augustam Dabas aizsardzības fonda un Kohēzijas fonda projekta “Ezeri nākotnei” ietvaros tika izbūvētas divas laipas ar putnu vērošanas torņiem Liepājas ezerā. Viena no tām atrodas lauku ielas galā, otra pie Golodova dambja. Īsā laika posmā tās iecienījuši liepājnieki un pilsētas viesi, arī ornitologi un vienkārši putnu mīļotāji, jo torņi izvietoti putnu iecienītajās migrācijas vietās.
Skaņu strops
Skaņu strops, atklāts 2015.gada 17.novembrī, atrodas Lielās un Jūras ielas skvērā. Tas kalpo gan kā košs vides elements, gan kā vējā sanoša norāde uz jauno Liepājas koncertzāli "Lielais dzintars". Objektu projektējis un izgatavojis mākslinieks Kristaps Štobis, bet finansējis uzņēmums "Lattelecom". Vides objekts tapis arī sadarbībā ar Liepājas pilsētas domi un koncertzāli "Lielais dzintars". Iedvesmojoties no dabā veidota bišu stropa, objekts risināts kā stiepļu vijums koši oranžā krāsā jeb kā sapinušies interneta optiskie vadi. Vienlaikus vides objekts būs satikšanās vieta ar bezvadu interneta pieeju.
Mīlestības koks
Mīlestības koks, atklāts 2016.gada 14.februārī, atrodas Jaunajā ostmalā netālu no Tramvaja tilta. Objekts tapis ar Liepājas pilsētas Domes atbalstu, tas paredzēts tiem jaunlaulātajiem, kuri vēlas savu savienību nostiprināt ar īpašu slēdzeni. Mīlestības koka dizaina autors ir mākslinieks Kristaps Štobis, Vides objektu izgatavoja un uzstādīja uzņēmums SIA “Red Concept”. Mīlestības koks ir veidots no nerūsējoša tērauda, tas ir četrus metrus augsts un 2,4 metrus plats. Konstrukcijai ir apmēram divus metrus dziļa sakne jeb enkurs, kas nostiprināts zem zemes.
