10.09.2019 16:33
Kur: Bibliotēkā “Varavīksne”, LOC, Brīvības iela 39
Kad: 13. septembrī, plkst. 14.00
Kas: Dzejas dienu pasākums “Es dāvinu savas dienas laikam”, dzejnieces Annas Auziņas tikšanās ar jauniešiem un citiem interesentiem
Par Annu Auziņu
Anna Auziņa (1975) ir viena no pazīstamākajām mūsdienu latviešu dzejniecēm, arī gleznotāja un literatūras kritiķe, četru dzejoļu krājumu autore, saņēmusi vairākas literārās balvas: Klāva Elsberga prēmiju (par krājumu “Atšķirtie dārzi”, 1995. g.), A/s "Preses nams" oriģinālliteratūras konkursa balvu (par krājumu “Slēpotāji bučojas sniegā”, 2001.g.), divkārt – Ojāra Vācieša prēmiju (par krājumiem “Es izskatījos laimīga”, 2010.g., un “Annas pūra govs”, 2017.g.), “Latvju Tekstu” dzejas balvu (par krājumu “Es izskatījos laimīga”), Olivereto balvu par dzejoli "Man iekšā ir grāmata" (2008) u.c. Divreiz bijusi nominēta Latvijas literatūras gada balvai dzejā. A. Auziņa par sevi saka: “Dzejniece ir līdz šim nemainīgākā man piedēvējamā identitāte”. Kopš 2013. gada Anna Auziņa studē literatūrzinātni LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūrā, pētīdama sievišķo valodu latviešu dzejā. Kā pētniece darbojas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē. Publicē rakstus un recenzijas par mūsdienu latviešu dzeju. Iepriekš absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu un maģistratūru, sarīkojusi vairākas personālizstādes, strādājusi reklāmas aģentūrās par tekstu autori. Pasniedz literatūras vēsturi un radošo rakstīšanu Latvijas Kultūras akadēmijā. Annas Auziņas dzeja tulkota vairākās valodās.
Par dzeju un krājumu “Annas pūra govs”
Dzejas dienu pasākumā autore runās arī par savu jaunāko dzejoļu krājumu “Annas pūra govs”, kurš ir pārsteigumiem bagāts un īpaši varētu uzrunāt jauniešus, jo autore strādā ar valodu, demonstrē laikmetam raksturīgas valodas struktūras, variējot tradīciju un priekšstatus, kas ir laba dzeja, tajā iepludinot arī mūsdienu sociālo tīklu reālijas, citātus u.c. Grāmatai ir neparasts daudzkrāsu noformējums, kas radoši sasaistīts ar grāmatas trīsdaļīgo saturisko iedalījumu, teksti, kuru vidū izceļas – poēmas “Apziņa” un “Identitāte”. Dzejniece intervijā portālā “Satori” atzinusi, ka uzskata šo par savu vismērķtiecīgāk veidoto un pārdomātāko krājumu, kura tapšanas gaitā daudz izmantojusi arī literatūras un dzimtes kultūras studijās gūtās zināšanas. Strādājot pie šī krājuma, dzejniece arī domājusi par to, ko saņēmusi mantojumā no saviem senčiem. "Dzimtas vēsturē smeltais šajā grāmatā ir daudz redzams”. Savukārt konceptuālā poēma "Apziņa", veidota kā citātu un personisku piezīmju sakārtojums 12 daļās. Autore par poēmas tapšanu stāsta: "Un tur ir apziņas lauskas – gan privātas, individuālas, gan kolektīvas. Tur ir interneta meklētājā atrodami citāti un tādi, ko esmu ņēmusi no savu draugu ierakstiem sociālajos tīklos. Ne tikai vēstules vai mani personiskie izdomājumi. Arī no latviešu literatūras vēstures. Bet tā struktūra ir rāmis. Tas episkais stāsts ir nevis par notikumiem, bet par to, kas notiek valodā vai apziņā." Un poēma “Identitāte” izjauktā secībā parāda kādas ģimenes vēsturi, aktualizējot būtiskus 20. gs. notikumus. Bet dzejas kopainu var raksturot arī kā dvēseliska siltuma, mīlestības pilnu, ar sievišķīgu pasaulizjūtu. “A. Auziņa pārvalda savu pieredzi, nevis akli un neveikli to ekspluatē” – tā recenzijā par dzejnieces jaunāko grāmatu raksta dzejnieks un publicists R. Ķirķis. A. Madris atzīst: “Par Annas pūra govs” reklāmsaukli varētu izmantot vārdu “atbrīvošanās”, jo dzejniece ne tikai spējusi pārvarēt bailes pēc iespējas atklāti rakstīt par sarežģītajām attiecībām ar tēvu, par mīlestību pret Dieva radīto pasauli un vēlmi pilnasinīgi baudīt dzīvi. A. Auziņa atgādina arī par saviem mākslinieces talantiem, un šis, šķiet, ir pirmais gadījums, kad viņa ļauj šai nozīmīgajai personības daļai ienākt savā dzejā tik tiešā – grafiskā – veidā. “Annas pūra govs” ir visās nozīmēs spilgta dzejnieces atgriešanās uz latviešu dzejas estrādes, pilna ar potenciāliem hitiem”.
