Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka (turpmāk LCZB) dibināta 1777. gadā kā “Liepājas pilsētas un lasāmbibliotēka” (Stadt- und Lesebibliothek) un ir senākā zināmā šāda veida lasīšanas institūcija Latvijas teritorijā.
Liela daļa tā laika grāmatu, tostarp seniespiedumi no 16. gadsimta, atrodama LCZB. Tas ir vienīgais tik pilnā mērā saglabājies 18. gadsimta sabiedriskas bibliotēkas krājums mūsu valstī un tādēļ uzskatāms par būtisku Latvijas kultūras mantojuma daļu, kura saglabāšanai un izmantojamībai būtu pievēršama lielāka sabiedrības uzmanība.
Lai apzinātu Liepājas grāmatniecības un bibliotēkas vēstures multikulturālos aspektus un tādējādi bagātinātu Latvijas reģionu vēstures historiogrāfiju, uzsākts darbs pie kolektīva pētījuma.
LCZB var lepoties ar plašu seno grāmatu krājumu; kā īpaši vērtīgas uzskatāmas divas senā krājuma daļas – Vecbibliotēka un Fišera krājums.
Vecbibliotēka kā atsevišķa krājuma vienība strukturāli izveidota no 1960. līdz 1970. gadam, kad norisinājās aktīvs darbs pie Liepājas bibliotēkas, tolaik Liepājas pilsētas zinātniskās bibliotēkas, krājuma sakārtošanas. Vecbibliotēkas krājumā ietilpa grāmatas, kas bija uzskaitītas 1905. gadā iespiestajā bibliotēkas katalogā. Šo katalogu sastādīja pilsētas bibliotekārs Bergmanis un vēstures un latīņu valodas skolotājs Ernsts Fedors Špērs. Katalogā tika uzrādīti visi bibliotēkas agrāko gadu ieguvumi – vairāk nekā 12 000 nosaukumu.
Šobrīd Vecbibliotēkas krājumā vienkopus glabājas senākā no krājuma daļām, tostarp dažādi izdevumi no bibliotēkas pirmsākumiem, kas datēti sākot ar 16. gs. Krājuma bagātīgajā klāstā atrodami dažādu nozaru izdevumi vairākās valodās, piemēram, vācu, franču, latviešu, latīņu, itāļu, spāņu, grieķu, zviedru, angļu un krievu valodā.
Fišera krājuma kodolu veido Augusta Fišera grāmatu kolekcija – 23 147 eksemplāru, ko Pilsētas valde iegādājās saskaņā ar 1936. gada 6. marta lēmumu un nodeva bibliotēkas rīcībā. Viņa krājumā bija daudz vērtīgu izdevumu, to skaitā daudz bibliogrāfisku retumu – latviešu rakstnieku darbu pirmizdevumu.
Augusts Fišers dzimis 1882. gada 29. maijā Vecpils pagastā, miris turpat 1953. vai 1954. gadā. Mūža lielāko daļu nodzīvoja Rīgā, kur strādāja par Izglītības ministrijas intendantu. Fišers esot gribējis kļūt par “otru Misiņu” un jau divdesmitajos gados sācis krāt latviešu grāmatas. Materiālu apstākļu spiests, viņš pārdeva savu krājumu Liepājai.