Dzintara pulkstenis un Gājēju tiltiņš
Atrodas Dzirnavu ielas sākumā, starp viesnīcu “Promenāde” un mūzikas klubu “Fontaine Palace”. Liepājas ostas promenādes sākumposmā 2004. gada 21.jūlijā atklāja lielo dzintara pulksteni, kura izveidei liepājnieki saziedoja 50 litrus dzintara gabaliņu. Idejas iniciators ir Uldis Grava, tēlniece Olga Šilova un arhitekts Roberts Riekstiņš. Simboliskais smilšu pulkstenis ir 4 metrus augsts, rūdīta stikla un cinkota tērauda ietvarā. Gājēju celiņš izveidots 2003. gadā, tas ir kā simboliska laipa no Jūras ielas uz Veco ostmalu un promenādi. To atjaunoja 2014. gadā un tagad pie tiltiņa iespējams apskatīt arī metālmākslinieka Reiņa Kuncīša veidoto, 2014. gadā atklāto ostas maketu.
Liepājas himnas “Pilsēta, kurā piedzimst vējš” tēlu skulptūras
Liepājas himnas “Pilsēta, kurā piedzimst vējš” tēlu skulptūras atrodamas Kūrmājas prospekta visā garumā. Skulptūru grupa atklāta 2010. gada 7. novembrī, skulptūras veidojuši tēlnieki Ģirts, Burvis, Gaits Burvis un Kārlis Īle. Skulptūru grupu veido piecas skulptūras: Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs. Dziesmu “Pilsēta, kurā piedzimst vējš” Imants Kalniņš sarakstījis jau 1973. gadā, veltīdams to Liepājai un liepājniekiem, teksta autors ir Māris Čaklais un 1999.gadā tā apstiprināta par Liepājas himnu.
Uguns
Uguns - tēlnieka Egona Peršēvica skulptūra. Dzirnavu ielā, pie viesnīcas “Fontaine Hotel Royal”, atklāta 2011. gada 14. maijā. Skulptūra domāta kā atsauce uz mūzikas kluba “Fontaine Palace” piedzīvojumiem bagāto vēsturi, kad 2009. gada nogalē tas pārdzīvoja postošu ugunsgrēku.
Bibliogrāfiski materiāli par mūzikas klubā notikušo ugunsgrēku
Piemineklis bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem
Piemineklis bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem. Atklāts 1977.gadā, tēlnieks Alberts Terpilovskis, arhitekts Gunārs Asaris, celts uz smilšu vaļņa jūrmalā, kas sabērts 1937.-1938. gadā, tīrot ostu. Skulptūrā attēlota sieviete, kura, roku pacēlusi, raugās selgā. Bronzā atlietais tēls novietots uz 11 metrus augstas pamatnes, kas apšūta ar Sāmsalas dolomītu.
Zelta Butes uz Dienvidu mola
2014.gada 12.jūnijā Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā aizstāvētais Ivonnas Kalitas diplomdarbs ar nosaukumu “Zelta Bute” ir izvietots uz Dienvidu mola. Velna ducis ir parastās akmens butes, bet trejdeviņas – zelta. Darbs ir kā veltījums liepājniekiem, lai katram būtu sava zelta zivtiņa, kura piepilda vēlēšanos.
Strūklaka
Strūklaka Liepājas Jūrmalas parkā. Vecākā strūklaka Liepājā, 1908. gadā strūklaku ierīkojusi Liepājas jeb, kā toreiz to sauca – Libavas, Zaļo apstādījumu aizgādības biedrība. Tās autors nav zināms, veidota eklektikas stilā ar jūgendstila ietekmi. 1998. gadā strūklaka atjaunota. Restaurācijas darbus (ūdens cauruļu un betona rotājumu atjaunošanu) veica mākslinieks Raimonds Gabaliņš.
Spoku koks
Spoku koks. Netālu no koncertestrādes “Pūt vējiņi!” atrodas apjomīgs vides objekts, kas veltīts leģendārajai Liepājas rokgrupai “Līvi”. Atklāts 2014. gada 29. augustā. 6 metrus augsto Spoku koku veidojis metālmākslinieks Reinis Kuncītis. Tā pamatā ir 4 tūkstoši metāla stienīši, kas piegriezti, locīti un metināti. Koka zaros meklējami mūzikas instrumentu apveidi, bet tā saknēs iemūžināti aizsaulē aizgājušo grupas “Līvi” dalībnieku vārdi. Laukums apkārt kokam izlikts ar Liepājas balto bruģi, uz kura iegravēti dziesmu nosaukumi. Savukārt, sēžot uz soliņiem, kas veidoti kā ģitāru grifi, iespējams klausīties “Līvus”.
Kinētisko skulptūru grupa “Noķer pilsētas vēju”
Kinētisko skulptūru grupa “Noķer pilsētas vēju” atklāta 2014.gada 10.janvārī, atrodas Vecajā Ostmalā 26. Kinētisko skulptūru grupa simboliski atveido trīs elementus: brāzmaino vēju kā gaisu, jūras viļņus kā ūdeni, Liepājas pilsētu kā zemi. Projektu realizējis tēlnieks Gaits Burvis.
Galerija
Šeit Tu vari ievadīt nelielu galerijas aprakstu.