PIRMDIENA – GRĀMATU DIENA!

Nobela prēmijas laureāta Jichoka Baševisa Zingera (angliskajā pasaulē – Aizeks Baševis Singers) romāna “Šoša” galvenais varonis ir rabīna dēls, topošs modernisma literatūras autors – Ārons Greidingers. Visi notikumi, un to romānā ir daudz, tiek tverti ar Ārona acīm un maņām. Romāns reizē ir arī kodolīga metafora par visu, kas dzīvo un no paaudzes paaudzē pārceļo ebreju tautas vēsturiskajā atmiņā. Par dzīvi, kura vienlaikus sastāv vismaz no diviem slāņiem – no fiziskā, pa kuru kā pa riņķi trenkā instinkti, un sakrālā, kurā galvenā, protams, ir bezgalīgā garīgā vertikāle. Šiem dzirnakmeņiem pa vidu kā spēles laukumā savu dzīvi un likteni, tiecoties būt laimīgiem, izspēlē cilvēki, kuri, ja dzimuši, lai dzīvotu  pārmaiņu laikmetā, tiek ierauti ļoti nopietnu un smagu dzīves pārbaudījumu virpuļos. Bez mazākās garantijas uz izdzīvošanu vai stabilitāti.

Attēlotais laika posms sākas ar Areles un Šošas bērnību, bet centrālā romāna daļa risinās Ārona jaunībā. Ir 2. pasaules kara priekšvakars, vieta – Varšava, kura, vēl Hitlera nacistu un Staļina komunistu neskarta un nedalīta, svin dzīvi un nomalēs velk ikdienu. Polijas galvaspilsētas ebreju vidū gaisotne tomēr jau pilna baisu nojausmu. Lasītājs ar Ārona starpniecību iekļūst Krohmalnas ielas ebreju kvartālā, kur valda noplukusi kņada, lepnās Varšavas viesnīcās un bagātu ebreju īres namos. Tur visur rit dzīve, cilvēki dzenas pēc kā nu kurš, kāds nemitīgi meklē dzīves jēgu filozofējot, kāds to pašu meklē un rod savas reliģiskās piederības izdzīvošanā, cits priekšroku dod baudām un mākslinieku bohēmai. Un katrs no minētajiem meklē savu mīlestību.

Zingera romāna satvars ir asprātīgs, dzirkstošs humors, apbrīnojama vitalitāte par spīti visam un mīlas trijstūri, kuros iesaistītie mīl patiesi, aizrautīgi un alkaini. Bet pati galvenā no visām ir jaunā rakstnieka Ārona mūža mīlestība pret bērnišķīgo, vientiesīgo un vienlaikus viedo Šošu.

Viens no centrālajiem tēliem romānā ir valoda. Autors J. B. Zingers oriģinālā darbu radījis jidišā. Lasītājiem latviešu valodā romāna tulkojumu talantīgi veikušas Irēna Birzvalka un Māra Poļakova. Grāmatas beigās pievienota jēdzienu vārdnīca un apjomīgs Māras Poļakovas pēcvārds.

Grāmatas pieejamība bibliotēkās