Bibliotēka iepazīstina ar Vecbibliotēkas krājuma grāmatām un periodiskajiem izdevumiem un to līkločainajiem dzīves stāstiem
Šis nozīmīgais darbs izklāstīja zinātnisku teoriju par sugu evolūciju dabiskās atlases ceļā un tiek uzskatīts evolūcijas teorijas pamattekstu. Čārlzs Darvins savā pētījumā zinātniski pamatoja un izvērsa sava vectēva Erasma Darvina (Erasmus Darwin, 1731-1802), kurš bija ne tikai dabas pētnieks, bet arī dzejnieks, ārsts, botāniķis, izgudrotājs un Rietummidlendas apgaismības aktīvs biedrs, paustās idejas par dzīvās radības attīstības procesiem. Domājams, ka apgaismības laikmetam raksturīgā vispusība rosināja Erasmu Darvinu raudzīties plašāk uz ārstniecību un iedvesmoja pētījuma “Zoonomija jeb Organiskās dzīves likumi” (Zoonomia or the Laws of Organic Life, 1794-1795) tapšanu. Priekšvārdā, kritizējot slimību izpratnes un ārstēšanas valdošās tendences un piedāvājot citu pieeju, viņš rakstīja:
“[..] tā vietā, lai salīdzinātu dzīvajai dabai piemītošās īpašības, viņi bija aizņemti, mēģinot izskaidrot dzīvības likumus ar mehānikas un ķīmijas likumiem; viņi uztvēra ķermeni kā hidraulisku mašīnu, kuras šķidrumos notiek virkne ķīmisku izmaiņu, aizmirstot, ka ķermeņa galvenā īpašība ir dzīvība.”
Jau drīz pēc iznākšanas angļu valodā Erasma Darvina darbs tika tulkots vāciski (Zoonomie, oder, Gesetze des organischen Lebens). Vācu tulkojuma titullapā norādīts tulkotājs un paskaidrojumu autors, prominentais vācu ārsts un Braunšveigas-Līneburgas hercogistes padomnieks Joahims Dītrihs Brandis (Joachim Dietrich Brandis, 1762-1845). Ievērojamā tulkotāja personība liecina, ka Darvina darba vāciskojums nav tikai uz komerciālu veiksmi centrēts projekts, bet arī intelektuāļu un zinātnieku kopienai zīmīgs notikums.
Darba “Zoonomija jeb Organiskās dzīves likumi” tulkojums vācu valodā tika izdots divas daļās, kas iekļautas četros sējumos, no 1795. līdz 1797. gadam.
Pirmā daļa vēsta par organiskās pasaules attīstības cēloņiem, kas izriet no tās vienkāršākajām formām, un sniedz izpratni par retām un komplicētām slimībām. Otrā daļa veltīta slimību klasifikācijai pēc to cēloņiem un ārstniecības metožu aprakstiem.
Liepājas bibliotēkas Vecbibliotēkas fonda eksemplāru, kurā iespiests 19. gadsimtā izmantotais zīmogs, pilsētas bibliotēkai varētu būt ziedojis kāds Liepājas ārsts vai dabas pētnieks. Tā sējumos vietumis ir veiktas piezīmes ar zīmuli, precizējot angļu terminu tulkojumus, vai pierakstot analogu jau lietotajam apzīmējumam, tātad lasītājs un piezīmju autors ir bijis ne vien jomas interesents, bet arī valodu zinātājs. Varam iztēloties apgaismības laika beigu vispusīgi izglītotu Liepājas intelektuāli, kura vārds mums pašlaik vēl nav zināms, bet atšifrējot veiktos ierakstus un salīdzinot ar citās grāmatās atrodamajiem, varētu atklāties un bagātināt Liepājas intelektuālās vēstures lappuses.
Teksts: Simona Sofija Valke
Foto: Elīna Jurberga
