Klāt grāmatu diena!

Cēsinieces Līgas Rimšas pirmais stāstu krājums "Mazo somiņu laiks" ir piepildīts gan ar dzīves gaišajiem, gan tumšajiem toņiem. Autores dzīves pieredze un izteiksmīgā valoda nodrošina lasītājam daudzveidīgu lasāmvielu. Spilgtais vides atainojums, patiesi cilvēku attiecību tēlojumi, māka uz pasauli skatīties ar pozitīvu skatu - tās ir stabilas vērtības Līgas Rimšas prozā. Nozīmīga vieta stāstos ierādīta ne tikai cilvēku dzīves epizodēm, bet arī priekšmetiem, dzīvniekiem, dabai. Autores radītajā pasaulē dzīvnieki aprakstīti sirsnīgi un emocionāli, sniedzot saimniekam atbalstu - stāstā "Suņuks" suņi nesavtīgi glābj savu saimnieci no iereibušu jauniešu uzbrukuma. Mīlestība pret dzīvniekiem jūtama katrā stāstā - satiekam suņus, kaķus, stirnas mazuli un pat mežacūku.           

Grāmatas pirmajā stāstā "Ģimenes draugs" kādas ģimenes dramatiskie notikumi tiek vēstīti simtgadīga galda skatījumā: "Vispār galds mīlēja cilvēkus, ja tie uzvedās cilvēcīgi. Tie par viņu rūpējās - tīrīja, apklāja, pēc ēšanas novāca netīros traukus un noslaucīja. Tas nekas, ka viņu saukāja dažādos vārdos: ēdamgalds, bēru galds, svētku galds, kāzu galds...".

Savukārt stāstā "Rīts pie ezera" tiek personificēts makšķeres pludiņš, un vieglā un nebēdnīgā atmosfēra izraisa lasītāja smaidu: "Agrās rīta gaismas uzmodināts vējiņš, drebinoties no aukstuma, pārskrien pāri ezeram. Norauj pludiņam miglas palaga skrandu. Viegli uz sāniem pieliecis, pagriež tā ziņkārīgo degunu uz krasta pusi." Stāsts "Iepazīšanās" ar vieglu humora pieskaņu vēsta par sēņotājas sastapšanos ar mežacūku, kas rīta miglā atgādina drukna auguma vīru ar kapuci galvā: "Miglas vālos kaut kas kustējās. Kā pienā iekritis tarakāns. Tāluma brilles vēl nebiju iegādājusies, kaut sen jau bija skaidrs, ka nekāds snaiperis no manis vairs neiznāks.

Stāstā "Sīkais" autore vērš uzmanību uz sāpīgu mūsu sabiedrības problēmu - vienaldzību pret novārtā pamestiem bērniem. Tomēr arī šis vēstījums beidzas  pozitīvās emocijās un  izlīgšanu ar pagātnes negācijām.

Autores valoda gleznaina, omulīga un silta, izraibināta ar asprātīgiem izteiksmes līdzekļiem: "Diena, sākusies kā koša dālija uz tirgotāju galdiem, uz vakarpusi vilkās kā blusains tirgus suns, kas tekalē gar gaļas paviljona durvīm."

Pāri visam Līgas Rimšas stāsti runā par to, ka cilvēks nedrīkst būt vienaldzīgs un paiet garām citu bēdām, ciešanām, vajadzībām un ilgām - vismaz uzklausīt. Grāmatas pēdējā stāstā "Mazo somiņu laiks" autore lasītājam atgādina, ka katrs ir pelnījis mazo somiņu laiku, kad "nav jānes smagums ne rokās, ne sirdī".   

Grāmatas pieejamība bibliotēkās