Valtera bibliotēkā izstāde "Atmiņas par Hiperboreju”

Valtera bibliotekā martā un aprīlī apskatāma Solvitas Skujas gleznu izstāde "Atmiņas par Hiperboreju

Hiperboreja ir leģendāra zeme sengrieķu mitoloģijā. Tās nosaukums nozīmē “zeme aiz ziemeļu vēja Boreja” (Borejs bija ziemeļu vēja dievs). Sengrieķu priekšstatos šī vieta atradās tālu ziemeļos, aiz tolaik zināmās pasaules robežām. Tā tika aprakstīta kā īpaša un noslēpumaina zeme, kur valdīja harmonija starp cilvēku un dabu.

Senie stāsti vēsta, ka Hiperborejā cilvēki dzīvoja mierā un saskaņā ar pasauli ap sevi. Tur nebija kara, strīdu un smagu ciešanu, bet dzīve ritēja mierīgā, dabiskā plūdumā. Šī zeme tika iztēlota kā gandrīz ideāla vieta – kā tāls ziemeļu dārzs, kurā laiks rit citādi un kur cilvēks var dzīvot tuvāk savām saknēm un dabai.

Tieši tāpēc Hiperboreja vēlāk kļuva par spēcīgu simbolu kultūrā. Mākslinieki un rakstnieki to bieži izmanto kā tēlu, kas apzīmē ne tikai konkrētu vietu, bet arī cilvēka iekšējo pasauli – ilgas pēc pazaudētas vai nekad līdz galam neatrastas dzimtenes.

Hiperboreja var nozīmēt seno, pazaudēto dzimto vietu, kuras atmiņas saglabājušās tikai stāstos un sajūtās. Tā var būt arī sapņu zeme – telpa, kas dzīvo cilvēka iztēlē, kurā iespējams atgriezties caur atmiņām, mākslu vai klusām pārdomām. Dažkārt tā simbolizē arī garīgu vai mītisku izcelsmi – ideju par pirmavotu, no kura cilvēks nāk un pie kura viņš visu dzīvi cenšas atgriezties.

Varbūt katram no mums ir sava Hiperboreja – vieta, kurā mēs ceram kādreiz atgriezties, pat ja tā pastāv tikai mūsu iztēlē.