Pirmdiena - grāmatu diena!

Romāna centrā ir jauns skolotājs Paša. Viņš dodas pretī savam māsasdēlam uz internātu, lai viņu pārvestu mājās. Fons ir skarbs, notiek aktīva karadarbība. Blakus ikdienas smagnējībai, vagonu un dzelzceļu klātbūtnei, uzmirdz smalkas metaforas un valodas labskanība. Romāns valdzina ar skanīgiem salīdzinājumiem. Grāmatas lappusēs ir jaušams inteliģents skarbums uz raupjuma fona. Neizskaistināti portreti. Taustāma realitāte. Svarīgs arī ceļa motīvs, apjausma par dzīvības trauslumu, kas liek domāt par robežām it visā. Veidojas sasauce ar A. Bela romānu “Būris” un zemdegās ar A. Kamī darbu  “Mīts par Sīsifu”.

S. Žadana dabas redzējums ir tapis ar dzejnieka acīm. Šajos aprakstos var izkristalizēt atziņas, vērojumus. Piemēram, “debesis un gaiss var pārplīst acumirklī”, spēt sadzirdēt, kā “čirkst grants”, prast haosā sadzirdēt klusumu, un sajust to, kā pavasarī “izkustas gaiss”. Tas ir pasaules uztveres satvēriens.

Romāns atklāj galvenā varoņa identitātes pašrefleksiju, arī transformāciju, pieņemšanu. Vai attīstību, tas paliek atklāts jautājums. Bet personības “trīsas” notiek. Paša ir rūpēs par kādu. Un tas apliecina, ka vienaldzības gadsimts neieņems tik lielu lomu noteiktu cilvēku vidū.

Romāns ļauj domāt, redzēt, just. Satvert valodas krāšņumu. Sižeta plūdums kā pastaiga uz skaudra fona. Var iepazīt arī savu iekšējo “Internātu”. Domāt un analizēt par iluzoriem jēdzieniem kā patvērums, iekšējā brīvība, esība.

Bet “debesis rudenī ir tik skanīgas”. Prast tās saredzēt un sadzirdēt.

Grāmatas pieejamība bibliotēkās