Apgaismības starpnieki Kurzemē

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka 2026. gada 30.septembrī plkst. 17.00 aicina uz sarunu par Paula Daijas monogrāfiju “Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815-1848” (Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025).

Sarunu ar Paulu Daiju vadīs LNB Pētniecības un interpretācijas vadītāja Maija Treile.

Pasākums notiks bibliotēkas Grunta zālē – Zivju iela 7, 1.stāvs.

Grāmatniecības vēsturnieka, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniecības vadītāja Dr. philol. Paula Daijas monogrāfija šogad saņēma Latvijas Literatūras gada balvu par erudītu ieguldījumu izpratnē par vācbaltiešu kultūras un tās pārstāvju lomu latviešu literatūras un nacionālās pašapziņas izaugsmē un Latvijas Zinātņu akadēmijas apbalvojumu, izceļot to kā vienu no 12 nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2025. gadā.

Grāmata paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu grāmatniecībā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd apgaismības perioda virsotnes – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa darbi – jau bija palikušas pagātnē. Savukārt jaunlatviešu kustība bija vēl tikai priekšā. Pauls Daija ieved lasītājus starpposmā starp šiem notikumiem – šķietama miera apdvestajā bīdermeiera pasaulē.

Grāmatas varoņi ir mācītāji, kas paši sevi nereti dēvēja par “latviešu draugiem”. Šī draudzība bija neparasta – izglītojoša, bet koloniāla, emancipējoša, bet kontrolējoša, filantropiska, bet aizspriedumaina. Un tā bija neparasta, daudzējādā ziņā intriģējoša paaudze – cilvēki ar plašu redzesloku, enciklopēdisti un autodidakti, kas Baltijas bīdermeiera klusumā nodevās radošam, pētnieciskam, apgaismojošam darbam. Cilvēki šajā laikmetā izcēlās ar iekšēju neatkarību, reizēm pat ekscentrismu. Viņi nodevās dažādiem hobijiem, aizrāvās ar mākslu un zinātnēm, no darba pienākumiem brīvajā laikā bija kolekcionāri un novadpētnieki – un arī apgaismības ideju izplatītāji latviešu sabiedrībā.

Pasākumā runāsim par šīm idejām, kas neatgriezeniski mainīja Latvijas kultūras vēsturi un lika pamatus nacionālajai atmodai. Visbiežāk tās dzima nevis Rīgā vai citās lielajās pilsētās, bet gan mazajās lauku mācītājmuižās. Īpaša loma šajā stāstā ir Kurzemei un mācītājiem Lestenes un Durbes, Nīcas un Bārtas, Ārlavas un Rojas draudzēs. Divus gadsimtus vēlāk viņu dzīves stāsti un atstātais mantojums vēl aizvien šķiet aktuāli, jo tādas ir apgaismības vērtības – spēja domāt patstāvīgi, izglītoties un ņemt dzīvi savās rokās, negaidot, ka pārmaiņas kāds atnesīs no augšas. Stāsts par apgaismības starpniekiem tāpēc ir arī stāsts par lasīšanas spēku un to, kā grāmatas un rakstītais vārds spēj mainīt pasauli.

Pasākums notiek Latvijas Zinātnes padomes projekta “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (lzp-2023/1-0263) ietvaros.